Starp paaudzēm ir atšķirības, bet ne grandiozas
Lai gan ierasts domāt, ka starp dažādām paaudzēm ir lielas atšķirības, Mercuri InternationalLatvijā veiktais pētījums liecina, ka atšķirības starp paaudzēm nav tik izteiktas, kā pieņemts
«Kad skatāmies un klausāmies stāstus no Amerikas un citiem lielajiem tirgiem un salīdzinām ar to, kas notiek pie mums, rodas sajūta, ka kaut kas «nelīmējas» kopā. Mani Mercuri kolēģi Amerikā veica pētījumu par dažādām paaudzēm un, iepazīstoties ar rezultātiem bija aizdomas, ka situācija pie mums ir atšķirīga. Tāpēc veicām pētījumu biznesa uzņēmumos Latvijā. Lielākais izaicinājums, veidojot aptauju, bija abstrahēties no paaudžu stereotipiem,» saka Dzintars Koknēvičs, biznesa konsultāciju kompānijas Mercuri International vadītājs Latvijā.
Pētījumā kompānija atlasīja vairāk nekā tūkstoš biznesa uzņēmumu vadītājus un darbiniekus, lai noskaidrotu, kas cilvēkiem ir svarīgs saistībā ar karjeru, atalgojumu, motivāciju, darba jēgu, piederību kolektīvam u.tml. Galvenais secinājums – Latvijas biznesa uzņēmumos nav tik izteiktas atšķirības starp paaudzēm, kā ierasts lasīt pētījumos par paaudzēm ASV un Rietumeiropā.
Bērnība ietekmē nākotni
«Cilvēku pasaules uztveri un lielu daļu vēlāko ieradumu veido viņu bērnības iespaidi, un Baby Boomerspaaudze pārstāvji patreiz atrodas daudzu uzņēmumu vadībā» teic Dz. Koknēvičs. Laikā no 1946. līdz 1965. gadam dzimušo t.s. Baby boomersjeb pēckara paaudzi ASV un Rietumeiropā ietekmēja pēckara ekonomiskais uzrāviens, cilvēktiesību jautājumi. Savukārt pie mums tolaik bija kolektivizācija, politiskās iekārtas maiņa, cilvēki iemācījās dzīvot dubultu dzīvi. Pie mums augstākie tehnoloģiskie sasniegumi bija veļas mašīna Rīga, VEF lampu radioaparāti.
Laikā no 1965. līdz 1977. gadam dzimušo X paaudzi pāri okeānam ietekmēja Vjetnamas karš, Vudstokas festivāls, hipiju kultūra. Pie mums šīs paaudzes augstākās tehnoloģijas bija kafijas dzirnaviņas Straume, pirmie krāsu televizori. «Ņemot vērā, ka X paaudzes pieredze dažādās valstīs atšķiras, Latvijā un Baltijā es viņus dēvētu par Padomju pilsoņiem,» saka Dz. Koknēvičs.
No 1978. līdz 1989. gadam dzimusi Y paaudze, ko viņš dēvē par Pārmaiņu skartajiem. ASV šajā laikā attīstās viss, kas saistīts ar personālajiem datoriem, un daļa no šīs paaudzes cilvēku datoru iepazina jau bērnībā. Protams, ne visiem, bet tas jau kļuva par kulta produktu. Savukārt Latvijā tik tikko bijām atguvuši neatkarību un cilvēkiem vajadzēja atrast veidu, kā dzīvot pa jaunajam. Šīs paaudzes bērnībā Latvijā notika naudas maiņa, parādījās iespēja aizbraukt uz ārzemēm un tie, kam mājās bija videomagnetofons, bija teju vai kinoteātra īpašnieki un zināmā mērā nelegālie biznesmeņi.
Z paaudze jeb trešās tūkstošgades darbinieki jau ir dzimuši digitālajā laikmetā, kad katram ir mobilais telefons. «Man ir aizdomas, ka šī paaudze Latvijā un citur pasaulē ir pieredzējusi līdzīgākas lietas nekā jebkura cita paaudze,» saka Dz. Koknēvičs.
Vēlas jēgu
Uz jautājumu, kas cilvēkiem ir svarīgākais darbā, vispopulārākā atbilde visās paaudzēs bija, “lai darbam, ko veicu, ir jēga”, to kā pirmo prioritāti izvirzīja 52% aptaujāto. «Pastāv stereotips, ka pieredzējušākiem darbiniekiem svarīgāka ir alga, bet Z paaudzei pats nozīmīgākais ir darba jēga. Taču šis stereotips neapstiprinājās un Murcuripētījums apliecināja, ka biznesa uzņēmumos jēgpilns darbs ir svarīgs lielākajai daļai darbinieku. Interesanti, ka gados jaunākiem darbiniekiem atalgojums ir pat būtiskāks, nekā pieredzējušiem kolēģiem,» saka Dz. Koknēvičs.
Jautājumā par to, ko darbinieki sagaida no vadītāja, atklājās, ka cilvēki vēlas, lai vadītājs ieklausās viņu viedoklī un respektē to, turklāt tas visaktuālākais ir pieredzējušiem darbiniekiem – pēckara bērniem. Tāpat visu paaudžu darbiniekiem ir būtiski, lai viņu rezultāti tiktu objektīvi novērtēti. Z paaudzei būtisks faktors ir, lai vadītājs sniedz viņiem atbalstu. «Man tam ir pietiekami vienkāršs skaidrojums – gados jauni darbinieki savā pirmajā darba vietā mēdz saskarties ar sarežģītākiem uzdevumiem, tādēļ viņi labprāt saņemtu atbalstu no pieredzējušiem kolēģiem un vadītāja. Tāpat jaunie darbinieki arī nestreso par to, ka vadītājs viņiem skaidri norāda, kā jāpaveic konkrētais darbs. Savukārt pieredzējušajiem darbiniekiem tas var veicināt demotivāciju,» saka Dz. Koknēvičs.
Aptaujā bija arī papildus jautājums par to, ko darbinieki vēlētos izmainīt savā darbavietā, atbilde, kuru minēja visbiežāk – lai vadītāji un kolēģi nesūta e-pastus vakaros un brīvdienās.
Jaunie un arī pieredzējušie vadītāji internetā
Šī pētījuma ietvaros Mercuriarī analizēja, ko domā lēmēji – uzņēmumu vadītāji. «Biznesa vidē lēmēji visbiežāk informāciju meklē internetā – 79% jaunumus uzzina tieši tur, neatkarīgi no paaudzes. Tas saistīts ar to, ka vadītājiem ir daudzi atšķirīgi pienākumi un darbā daudz laika tiek pavadīts pie datora,» saka Dz. Koknēvičs.
Pētījums rāda, ka Z paaudze visbiežāk komunicē Facebook, WhatsAppun līdzīgās ziņapmaiņas platformās un tajās viņus var sasniegt ātrāk, nekā e-pastā. Tāpēc vadītāji pārdošanas komandās arvien biežāk izmanto WhatsAppvai līdzīgus rīkus. Uz e-pastiem šī paaudze reaģē diezgan lēni. Viņi ātri zaudē interesi, darbiniekiem vajag ļaut radoši izpausties, viņus aizrauj dinamika. Šīs paaudzes darbiniekiem vajag dot skaidru uzdevumu un pārliecināties, ka viņi saprot, kā to paveikt, vajadzības gadījumā vadītājam iesakot vajadzīgo risinājumu. Sadarbojoties ar pieredzējušiem kolēģiem, jaunie darbinieki novērtēs iespēju mācīties un pilnveidoties.
«Dodot Y paaudzei darba uzdevumu, to nevar vienkārši uzdot – ja tam nebūs pamatojuma, viņi to visticamāk paveiks ar «gariem zobiem». Vadītājam ir jāpamato, kāpēc šo uzdevumu paveitk ir svarīgi. Interesanti, ka šī paaudze ir visskeptiskākie pret ekspertiem. Y paaudzes pārstāvji var ātri un kvalitatīvi sameklēt informāciju digitālajos kanālos, veiksmīgi atlasot graudus no pelavām. Viņiem var droši uzticēt informācijas meklēšanu, secinājumu un kopsavilkumu izdarīšanu,» saka Dz. Koknēvičs.
Pētījums arī parādīja, ka ar pēckara paaudzi labāk ir runāt klātienē un pa telefonu. «Vadītājs var panākt pozitīvu vilkmi, ja novērtē konkrētā darbinieka pienesumu un atzīmē konkrētā darbinieka devumu sasniegtajos rezultātos. Pēckara paaudzei ir svarīgs pozitīvs novērtējums. Nav tā, ka atalgojums ir nebūtisks, bet ļoti svarīgs ir arī vadītāja novērtējums. Viņi arī vēlētos lielāku brīvību līdzekļu izvēlē mērķa sasniegšanai,» saka Dz. Koknēvičs.
Informācijai
Baby Boomers. Dzimuši laikā no 1946. līdz 1965. gadam.
X paaudze. Dzimuši laikā no 1965 līdz 1977. gadam
Y paaudze. Dzimuši laikā no 1978. līdz 1989. gadam.
Z paaudze. Dzimuši laikā pēc 1990. gada
Avots: Mercuri International
—
«Pārdodot luksus preces, jārēķinās, ka cilvēkam, kurš vēlas to pirkt, vajag tikai vienu racionālu iemeslu to iegādāties. Tam reizēm noder pat 5% atlaide, kas citās kategorijās nav gana pievilcīgs iemesls. Tas nozīmē, ka luksus precei ir svarīgi panākt tas iekārojamību pircēja acīs. Mūsdienās daudzi zīmoli, tostarp arī luksus zīmoli, kā informēšanas un pārdošanas kanālu izmanto internetu. Šajā ziņā izaicinājums ir radīt vilkmi un klientu interesi zīmola līmenī. To mēdz darīt ierobežojot pieejamību, radot deficīta sajūtu» saka Dz. Koknēvičs.
—
Lai veiksmīgi attīstītos startup bizness, ideāli, ja izdodas atrast noieta tirgus un klientus globālā līmenī. Runājot par to, kā digitāli pārdot produktu no Latvijas globāli, Dz. Koknēvičs teic, ka tam jābūt lieliski noformulētam konkrētās klientu grupas dzimtajā valodā – angļu, franču, krievu vai spāņu. Tāpat tam jābūt tehnoloģiski nevainojamam. «Tālāk no pārdošanas viedokļa tas ir tāpat, kā jebkurai citai precei – jānoskaidro klientu pirkšanas un informācijas iegūšanas paradumi, un tur arī jāvirza informācija par savu piedāvājumu. Ieteicams arī atvērt kontu konkrētā tirgū vai pasaulē pazīstamā bankā, jo, sūtot rēķinu ar kādas Latvijas vai reģiona bankas rekvizītiem, pircējam var rasties pārāk daudz jautājumi, jo īpaši biznesa klientiem. Tāpat jāņem vērā konkrētā tirgus laika zona, lai veiksmīgi komunicētu ar pircējiem,» viņš iesaka.
